\*193 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

āitan|a’lli *193 s aidaalune ▫ klētsapakša, paklēts
  • Āitana’lli vȯ’ļ tijā. Aidaalune oli tühi. ▫ Klētsapakša bija tukša.
āitan|e’ḑḑi *193 s aidasild ▫ klēts lievenis
  • Mä’d āitane’ḑḑi vȯ’ļ la’iglimi ki’v. Meie aidasild oli lapergune kivi. ▫ Mūsu klēts lievenis bija plakans akmens.
alīz|a’lli *193 s vundament ▫ pamati = a’lli 1 (b)
  • Ne’i nūzõbõd mīrõd alīzalīžist i’lzpēḑõn. Nii tõusevad müürid vundamentidelt üles. ▫ Tā mūri ceļas no pamatiem uz augšu. IK5
a’lli 1 *193 s

(a) alune ▫ apakša
  • āitan|a’lli aidaalune ▫ klētsapakša, paklēts; katūks|a’lli katusealune ▫ nojume; käp|a’lli kapialune ▫ skapjapakša; lōdan|a’lli lauaalune ▫ galdapakša, pagalde; lovān|a’lli sängialune ▫ pagulte; pǟn|a’lli peaalune ▫ pagalvis; pȭrand|a’lli põrandaalune ▫ pagrīde
(b) vundament ▫ pamati = alīz|a’lli
  • Mä’d tubān u’m kivīst a’lli. Meie majal on kividest vundament. ▫ Mūsu mājai ir akmens pamati.
a’lli 2 *193 adj alumine, alus- ▫ apakšējais, apakš-
  • a’lli gūngaserk aluskuub, alusseelik ▫ apakšsvārki; a’lli jagū allosa ▫ apakšdaļa; a’lli pūoļ alumine pool ▫ apakšdaļa, apakšpuse; a’llizt bikšõd aluspüksid ▫ apakšbikses E3 a
amā|ve’ggi *193 adj kõigeväeline, kõikvõimas ▫ visspēcīgs
ä’b|ta’zzi *193 adj ebatasane ▫ nelīdzens
  • Siprikšvigā kāngaŗ riek vȯ’ļ ä’bta’zzi. Siprikšvigā seljandiku tee oli ebatasane. ▫ Siprikšvigas kangara ceļš bija nelīdzens.
e’ḑḑi 1 *193 s

(a) esine, esiosa ▫ priekšdaļa

(b) esik ▫ priekšnams

(c) eeskoda ▫ priekšistaba = e’ḑḑi||tubā
e’ḑḑi 2 *193 adj esine ▫ priekšā esošs, priekšējais S
i’bbi *193 s hobune ▫ zirgs (Equus caballus)
  • ibīzt je’ddõ pānda hobust ette rakendada ▫ iejūgt zirgu; ibīzt uppõl pānda hobust kammitsasse panna ▫ sapīt zirgu
  • I’bbi pȯtkāstõb. Hobune lööb tagant üles. ▫ Zirgs spārdās. I’bbi u’m upāl. Hobune on kammitsas. ▫ Zirgs ir sapīts. Ta panāb ibīz rattõd je’ddõ. Ta paneb hobuse vankri ette. ▫ Viņš iejūdz zirgu ratos. KK78b12
ī’d|ke’žži *193 s ühekäeline ▫ vienrocīgs, vienrokas-
ī’d|ku’bbi *193 adj ühine ▫ kopīgs
  • ro’v ī’dku’bbi vīļa rahva ühisvara ▫ tautas kopīgā manta 2L18
i’ggi *193 adj higine ▫ sviedrains, sasvīdis
  • i’ggi serk higine särk ▫ sasvīdis krekls; i’ggizt sukād higised sukad ▫ sasvīdušas zeķes; igīzt serkõ pie’zzõ higist särki pesta ▫ mazgāt sasvīdušu kreklu
ikš|a’mmi *193 adj üksainus ▫ vienīgs, viens vienīgs
  • A’mši skūoliš siedā tei ikša’mmi optāji. Kõigis koolides tegi seda üksainus õpetaja. ▫ Visās skolās to darīja viens vienīgs skolotājs. Sa tǭ’d ikša’mmi i’ļ ī’d ibīz sǭdõ võimõ. Sa tahad üksinda ühe hobuse üle saada võimu. ▫ Tu gribi vienīgais iegūt varu pār vienu zirgu. Si’z āigalē’ḑ tu’ļ ulzõ i’ļ jemīņ kū ikša’mmi. Siis tuli üle mitme kuu välja üksainus ajaleht. ▫ Tad pa vairākiem mēnešiem iznāca viens vienīgs laikraksts. K87; J15
ilā|pie’rri *193 adj iseloomulik, loomupärane ▫ raksturīgs EA
i’ļ|a’mmi *193 adj üldine, üleüldine ▫ vispārējs
i’ļļi *193 adj ülemine ▫ augšējais
  • i’ļļi pūoļ ülemine pool ▫ augšpuse S
i’zzi 1 *193 s isane, isasloom, isaslind ▫ tēviņš
  • gūogõ i’zzi isahani ▫ zostēviņš; pa’ŗ i’zzi isapart ▫ pīļtēviņš; su’d i’zzi isahunt ▫ vilku tēviņš
i’zzi 2 *193 adj isane ▫ vīriešu dzimuma
jālgan|a’lli *193 s

(a) jalatald ▫ kājas pēda

(b) jala võlvialune ▫ pēdas velve (anat.) 79.5
je’mmi 2 *193 adj

(a) emalik ▫ mātišķs

(b) emane ▫ sieviešu dzimuma
jo’ug|i’bbi *193 s jõehobu ▫ nīlzirgs
jo’vvi *193 adj jahune ▫ miltains
  • jo’vvi kuoț jahune kott ▫ miltains maiss; jo’vvizt kädūd jahused käed ▫ miltainas rokas; jo’vvizt ǭ’rõnd jahused riided ▫ miltainas drēbes
  • Alā pūt jovīz kuoț jū’r! Ära puutu jahuse kotti külge! ▫ Nepieskaries miltainam maisam! Ta piezūb jovīzt kuoțțõ. Ta peseb jahust kotti. ▫ Viņš mazgā miltainu maisu. Alā tī’e ǭ’rõnd jovīzõks! Ära tee riideid jahuseks! ▫ Nenotraipi drēbes ar miltiem!
katūks|a’lli *193 s katusealune ▫ nojume
ka’žži *193 adj märg ▫ slapjš
  • kažīzõks sǭdõ märjaks saada ▫ izmirkt; ka’žži ne’i ku siļk märg kui silk ▫ slapjš kā reņģe; ka’žži ne’i ku vie’dstõ ulzõ võttõd märg nagu veest välja võetud ▫ slapjš kā no ūdens izvilkts [~ izņemts]; ne’i ka’žži ne’i ku kalā nii märg nagu kala ▫ tik slapjš kā zivs KK77a; KK78a21
  • Pǟ u’m ka’žži. Pea on märg. ▫ Galva ir slapja. Ma võtāb rǭžkīški kažīstõ jū’rõ. Ma võtan natukese vedelat [~ märga] juurde [söögile]. ▫ Es paņemšu drusku šķidrumu klāt [pie ēdiena]. J22; KK77a
kä’d|pie’rri *193 adj käepärane ▫ parocīgs
käp|a’lli *193 s kapialune ▫ skapjapakša
ke’žži *193 adj käeline ▫ rokas-
  • ī’d|ke’žži ühekäeline ▫ vienrokas-
kīlma|ve’rri *193 adj külmavereline ▫ aukstasinīgs
ki’r|ta’ggi *193 s kuklatagune ▫ pakausis (aubei, cepurei) 79.4
kõ’zzi *193 adj

(a) kuri, vihane ▫ dusmīgs
  • kõ’zzi rištīng kuri inimene ▫ dusmīgs cilvēks; kõ’zzi ne’i, ku la’z jumāl vȱidag kuri, nii et jumal hoidku ▫ tik dusmīgs, ka lai dievs pasargā; kõ’zzi ne’i ku su’ž kuri nagu hunt ▫ dusmīgs kā vilks KK78a20
  • Kõ’zzi ke’ž, kis tuļīnõst panāb ne’i ku šläukt. Kuri käsi – kes kohe paneb nagu pläuh. ▫ Dusmīga roka – kas tūlīt liek, ka plaukš. Ta ne’i ku tūlda sīlgõb, ne’i kõ’zzi. Ta nagu sülitab tuld, nii kuri. ▫ Viņš tā kā uguni spļauj, tik dusmīgs. Rištīng u’m kõ’zzi ne’i ku su’ž. Inimene on kuri nagu hunt. ▫ Cilvēks ir dusmīgs kā vilks. Ta vaņtliz mi’n pǟlõ kõ’zzizt sīlmadõks. Ta vaatas minu peale kurjade silmadega. ▫ Viņš paraudzījās uz mani ar dusmīgām acīm. Ta sai krūz pǟlõ kõzīzõks. Ta sai kruusi peale vihaseks. ▫ Viņš sadusmojās uz krūzi. KK77 a; KK78.3; J13; KK77b
(b) tige ▫ nikns
  • kõ’zzi pi’ņ tige koer ▫ nikns suns; ne’i kõ’zzi ne’i ku pi’ņ nii tige kui koer ▫ tik nikns kā suns KK78a22
ku’bbi *193 adj ühine ▫ kopīgs
kuo’ddi *193 adj kodune ▫ mājas-
  • kuo’ddi kazātimi kodune kasvatus ▫ mājas audzināšana; kuo’ddizt vȯ’lmizt kodused olud ▫ mājas apstākļi
kūondan|a’lli *193 adj kannaalune ▫ pamesls 79.5
kūora|ta’ggi *193 s kõrvatagune ▫ aizauss
ku’ŗŗi *193 adj kuratlik ▫ velnišķīgs
kū|te’bbi *193 adj kuutõbine ▫ mēnessērdzīgs
  • Kūte’bbizõn u’m lǟlam. Kuutõbisel on raske. ▫ Mēnessērdzīgam ir grūti.
labān|a’lli *193 s jalalabaalune, jalatald ▫ pēdas apakša (anat.)
le’b|ka’žži *193 adj läbikastetud, läbimärg ▫ izmircis
le’b|le’bbi *193 adj läbistikune, keskmine ▫ vidējais, aprēķinātais
  • jegā kalāmī’e le’ble’bbi āigastpe’ļmi iga kaluri läbistikune aastateenistus ▫ katra zvejnieka vidējā gada izpeļņa 2L5
le’jji *193 adj lihane ▫ miesīgs
  • le’jji ve’ļ lihane vend ▫ miesīgs brālis
lie’ggi *193 adj ligane, porine ▫ dubļains
li’mmi *193 adj limane, mudane ▫ gļotains, dūņains
  • li’mmi ve’ž mudane vesi ▫ dūņains ūdens
lōdan|a’lli *193 s lauaalune ▫ pagalde
  • Ta īrgiz ältõ pi’ds lōdana’llizt jaļgi. Ta hakkas kiigutama mööda lauaalust jalgu. ▫ Viņš sāka pa pagaldi šūpot kājas. J10
lovān|a’lli *193 s voodialune, sängialune ▫ pagulte
lu’mmi *193 adj lumine ▫ sniegots
ma’g|a’lli *193 s kõhualune ▫ pavēdere
mä’g|a’lli *193 s mäejalam ▫ kalna pakāje
  • Mēg vaņtļizmõ Šlītõr mä’galīzt ja mä’galīz nītidi. Me vaatlesime Šlītõri mäe jalamit ja jalami niite. ▫ Mēs apskatījām Slīteres kalna pakāji un pakājes pļavas.
mä’rri *193 adj lärmakas ▫ trokšņains
me’žži *193 adj

(a) mesine, mesimagus ▫ medains, medaini salds

(b) meerikas ▫ bagāts ar medu
mīel|pie’rri *193 adj

(a) meelepärane, meeldiv ▫ patīkams 15Ro16

(b) soodus ▫ labvēlīgs 2Kr6.1
mie’r|i’bbi *193 s merihobu ▫ jūras zirdziņš
mǭn|a’lli *193 adj maa-alune ▫ apakšzemes-
mȯ’jji *193 adj mõjukas ▫ ietekmīgs
mu’rri *193 adj kurb, nukker ▫ bēdīgs, skumjš
  • Mikš ta u’m ne’i mu’rri? Miks ta on nii kurb? ▫ Kāpēc viņš ir tik bēdīgs? Mis te’i tä’m ne’i murīzõks? Mis tegi ta nii kurvaks? ▫ Kas padarīja viņu tik skumju?
ni’zzi *193 adj nisu-, nisust ▫ kviešu-
  • ni’zzizt jo’vd nisujahu ▫ kviešu milti
nõ’ggiļi *193 adj okkaline ▫ skujains = o’vvi
nõ’ŗŗi *193 adj jonnakas ▫ ietiepīgs
ǭ’j|e’ḑḑi *193 s ahjuesine ▫ krāsnspriekša
ǭ’j|ta’ggi *193 s ahjutagune ▫ aizkrāsne
ǭ’rõnd|si’ņņi *193 adj pesusine ▫ veļas zilums (sārms veļas mazgāšanai)
o’vvi *193 adj okkaline ▫ skujains = nõ’ggiļi
õ’bbi *193 s hobune ▫ zirgs (Equus caballus) = i’bbi
pä’g|a’lli *193 s jalatalla eesmine osa, päkk ▫ pēdas pamatnes priekšējā daļa (anat.)
  • Kǟnga pīkstõb pä’galīzt. King pigistab jalatalda. ▫ Kurpe spiež pēdas apakšu. Pä’galīz nǭ’gõ ei sangdõks. Jalatalla nahk muutus paksuks. ▫ Pēdas apakšas āda kļuva bieza.
pǟn|a’lli *193 s peaalune ▫ pagalvis
pe’rri 1 *193 s viimne ots, lõpp ▫ gals, beigas
  • perīzt sǭņi lõpuni ▫ līdz galam Hb3.6
pe’rri 2 *193 adj

(a) viimane, päramine, viimne ▫ pēdējais
  • pe’rri pǟva viimne päev ▫ pastardiena, pe’rri stuņd viimne tund ▫ pēdējā stundiņa
  • Sa eid perīzõks. Sa jäid viimaseks. ▫ Tu paliki pēdējais. Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”. Kui töö lõpetatakse, siis öeldakse: „Ma viimast päeva töötan”. ▫ Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”. Pe’rri riek u’m, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. Viimne tee on, kui viimast korda minnakse, kõige viimsem tee läheb surnuaeda. ▫ Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem. Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. Kui viimne tund on käes, siis peab surema, viimne päev on enne seda. ▫ Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam. Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. Ta jõi maha oma viimase kopika. ▫ Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku. Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. Mõni annab söögi eest viimase särgi ära. ▫ Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu. Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. Sinust võetakse viimast välja: siis sa oled tühi kui põis. ▫ No tevis izspiež [~ izņem] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis. KK77 a; KK77b
(b) pärastine ▫ vēlākais
pie’rri *193 adj sarnane ▫ līdzīgs
  • izā pie’rri isa sarnane ▫ līdzīgs tēvam; jemā pie’rri ema sarnane ▫ līdzīgs mātei KK77 a
plo’ggi *193 adj kõntsane, lögane ▫ dūņains
  • plo’ggi dīk kõntsane tiik ▫ dūņains dīķis
poțā|si’ņņi *193 adj potisinine ▫ mēļš 86b10
pȭrand|a’lli 1 *193 s põrandaalune (ruum) ▫ pagrīde
pȭrand|a’lli 2 *193 s põrandaalune (isik) ▫ pagrīdnieks
pȭrand|a’lli 3 *193 adj põrandaalune ▫ pagrīdes-
  • pȭranda’lli tīe põrandaalune töö ▫ pagrīdes darbs
pȭzõ|a’lli *193 s põõsaalune ▫ pakrūme, krūmapakša
pu’dõst|ve’rri *193 adj puhtavereline ▫ tīrasinīgs
pu’nni *193 adj

(a) punane ▫ sarkans
  • Pu’nni Rišt Punane Rist ▫ Sarkanais Krusts; pu’nni nī’em punane lehm ▫ sarkanbrūna govs; punīzõks a’jjõ punaseks ajada ▫ likt nosarkt; punīzõks kittõ punaseks kuumutada ▫ nokaitēt sarkanu; punīzõks rǭviņtõ punaseks värvida ▫ nokrāsot sarkanu; punīzõks tī’edõ punaseks teha ▫ padarīt sarkanu KK78
  • Pu’nni kik u’m katūks pǟl. Punane kukk on katusel. ▫ Sarkans gailis ir uz jumta. Roudõ sa panād tu’llõ ja ajād punīzõks. Rauda sa paned tulle ja ajad punaseks. ▫ Dzelzi tu ieliec ugunī un nokaitē sarkanu. KK78b20
(b) ruske ▫ ruds = rudā, rušk (a), ruški
  • pu’nni i’bbi ruske hobune ▫ ruds zirgs; pu’nnizt ibūkst rusked juuksed ▫ rudi mati
pūolan|a’lli *193 s põlveõnnal ▫ pacele (anat.) 79/4
ratstõb|i’bbi *193 s ratsahobune ▫ jājams zirgs
ra’zzi *193 adj rasvane, priske, rammus ▫ tauks, trekns, taukains = lī’ebi
  • ra’zzizt ibūkst rasvased juuksed ▫ taukaini mati
  • Ra’zzi sūtäuž – ku u’m knaš lī’ebi sūtäuž. Rasvane suutäis – kui on ilus priske suutäis. ▫ Tauks kumoss – kad ir skaists, trekns kumoss. Sigā u’m ra’zzi, ku ta u’m lī’ebi. Siga on rasvane, kui ta on lihav. ▫ Cūka ir tauka, kad tā ir trekna.
rǟstõd|a’lli *193 s räästaalune ▫ pažobele, pajumte
re’bbi *193 s rebane ▫ lapsa (Vulpes vulpes)
  • kovāl (~ kommi) nemē re’bbi kaval nagu rebane ▫ viltīgs kā lapsa
ri’ggi *193 adj rukki-, rukkist ▫ rudzu-
  • ri’ggizt jo’vd rukkijahu ▫ rudzu milti
rīndad|a’lli *193 s rindealune ▫ pakrūte
  • rīndada’llizt pȯ’ddimizt rindealune valu ▫ sāpes pakrūtē
  • Eņtš rīndadalīz vie’ntõb jarā. Venitatakse endal rindealune ära. ▫ Savu pakrūti sastiepj. KK78
rīndad|e’ḑḑi *193 s manisk, rinnaesine ▫ elsiņš, krūteža = eļškiņ
rubīž|ta’ggi *193 adj piiritagune ▫ aizrobežas-
sa’lli *193 adj salajane ▫ slepens
sä’vvi *193 adj savine ▫ mālains
sie’ggi *193 adj segane ▫ juceklīgs
sīlda|a’lli *193 s sillaalune ▫ patilte
si’ņņi *193 adj

(a) sinine ▫ zils
  • si’ņņi nī’em sinine lehm ▫ zilā govs
(b) tuhkur (hobune) ▫ zils sirmis (zirgs)
  • si’ņņi i’bbi tuhkur hobune ▫ zils sirmis Ilm6.8
si’žži *193 adj söene ▫ ogļains
skūol|su’lli *193 s kooliteenija ▫ skolas kalpotājs
so’ggi *193 adj sogane ▫ duļķains = so’glimi
sõnāst|sõ’nni *193 adj sõnasõnaline ▫ burtisks
sõ’vvi *193 adj suvine ▫ vasarīgs
su’lli *193 s sulane, teener ▫ kalps, sulainis
suodā|su’lli *193 s sõjasulane ▫ karakalps
-ta’ggi 1 *193 s -tagune ▫ aiz-
  • ǭ’j|ta’ggi ahjutagune ▫ aizkrāsne
ta’ggi 2 *193 adj tagumine ▫ aizmugurējais
  • ta’ggi kȭr tagumine ratas ▫ aizmugurējais ritenis
ta’llizt *193 s pl tellingud ▫ stalažas
ta’zzi *193 adj

(a) tasane, sile ▫ gluds, līdzens
  • ta’zzi pū sile puu ▫ gluds koks; ta’zzi mǭ sile maa ▫ līdzena zeme; ta’zzi vīļa ▫ līdzena labība
(b) tasane, vaikne ▫ kluss
  • ta’zzi mīez tasane mees ▫ kluss vīrs
ti’nni *193 adj tinane, tinast ▫ alvas-, svina-
  • ti’nni tabā tinast tabalukk ▫ alvas piekaramā slēdzene J5
touvõ|si’ņņi 1 *193 s taevasina ▫ debesu zilgme
touvõ|si’ņņi 2 *193 adj taevasinine ▫ debeszils
tȭlpad|a’lli *193 s sammaskäik ▫ kolonāde
tubā|e’ḑḑi *193 s esik, eeskoda ▫ priekšnams ≈ tubān|eḑḑi
tubān|e’ḑḑi *193 s esik, eeskoda ▫ priekšnams ≈ tubā|e’ḑḑi
  • sūr tubāne’ḑḑi suur esik ▫ liels priekšnams; tubāneḑīz ukš esikuuks ▫ priekšnama durvis; tubāneḑīzt tī’edõ esikut teha ▫ celt priekšnamu
tu’ļļi 1 *193 s

(a) kuumus, palavus ▫ karstums
  • pīkstiji tu’ļļi rõhuv kuumus ▫ spiedīgs karstums KK77 a
(b) palavik ▫ drudzis, karsonis
  • Tä’mmõn u’m tuļīzt. Tal on palavik [~ palavikku]. ▫ Viņam ir drudzis. Tu’ļļi sadīz jarā. Palavik läks maha. ▫ Drudzis nogāja.
tu’ļļi 2 *193 adj tuline, kuum ▫ karsts, ugunīgs
  • tu’ļļi āiga kuum ilm ▫ karsts laiks; tu’ļļi ve’ž kuum vesi ▫ karsts ūdens
  • Zup u’m tu’ļļi ne’iku tu’ļ. Supp on tuline nagu tuli. ▫ Zupa ir karsta kā uguns. Ma tī’eb si’n tuļīzõks – või ārmaztimizõks agā tu’lkõks. Ma teen su tuliseks – kas armastusega või tulega. ▫ Es padaru tevi ugunīgu – ar mīlestību vai uguni. Sa ūod ne’i tu’ļļi a’iliji, ne’iku dadžād sīnda siskāks. Sa oled nii tuline jooksja, nagu torgiksid sind takjad. ▫ Tu esi tik ugunīgs skrējējs, it kā tevi dadži durstītu. KK77 a
u’ddi *193 adj udune ▫ miglains
ulān|a’lli *193 s lööv, katusealune ▫ nojume
u’mmi *193 adj oma ▫ savs
  • U’mmi u’m mi’n eņtš. Oma on minu oma. ▫ Savs ir manis paša. Se sǭb tä’m u’mmizõks. See saab ta omaks. ▫ Tas kļūst par viņa [īpašumu]. 86a57; IK5
u’ņņi *193 adj unine ▫ miegains
ve’ggi *193 adj kange, jõuline ▫ stiprs, spēcīgs
  • ve’ggi tūļ kange tuul ▫ stiprs vējš; ve’ggi mīez kange mees ▫ stiprs vīrs; ve’ggi brāndiļ kange viin ▫ stiprs degvīns; ve’ggi ne’iku okš tugev nagu karu ▫ stiprs kā lācis KK78a22
ve’rri *193 adj verine ▫ asiņains
ve’žži *193 s vesine, niiske ▫ slapjš, ūdeņains
  • ve’žžizt silmad märjad silmad ▫ slapjas acis
  • Na’ggõrz u’m ve’žži. Kartul on vesine. ▫ Kartupelis ir ūdeņains. 74.31
vie’d|a’lli *193 adj veealune ▫ zemūdens-
  • vie’da’lli lǭja allveelaev ▫ zemūdene L32:7.2
  • Vie’da’lli lǭja vȯ’ļ kǟ’nd Sīkrõg allõ. Allveelaev oli käinud Sīkrõgi all. ▫ Zemūdene bija bijusi pie Sīkraga.
vi’jji *193 adj mürgine ▫ indīgs
vȯ’zzi *193 adj

(a) lihav ▫ brangs

(b) lihane, lihaga koos ▫ gaļīgs, ar gaļu

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra